- Latvijas jaunā mūzika. Divi koncerti no daudziem
Komponistu savienības organizētais festivāls "Latvijas Jaunās mūzikas dienas" sākās otrdien, 2024. gada 7. maijā, un noslēdzās sestdien, 11. maijā.
- Nolemti mīlēt
Dmitrija Petrenko iestudētā "Ziloņa dziesma" Liepājas teātrī no šķietami sadzīviska līmeņa pamazām pārceļ darbību eksistenciālā slānī
- Nesaklausīt, nesaredzēt, iznīcināt
Henrija Arāja iestudētā "Ugunsseja" Nacionālajā teātrī ir pārliecinošs solis režisora profesionalitātes attīstībā.
- Latviešu "Straume" – Kannu kinofestivālā
Vakar Francijā sākās pasaulslavenais Kannu kinofestivāls, kas turpināsies līdz 25. maijam.
- Vienlīdzīgas iespējas visiem
"Kultūrzīmes" noskaidroja, kā publisko bibliotēku darbība tiek likumiski regulēta Somijā, Igaunijā un Lietuvā .
- Par vīriem, kas nepakļaujas
Rīt, 16. maijā, Nacionālā teātra Lielajā zālē pirmizrādi piedzīvos komēdija "Bezkaunīgais vecis" pēc asprātīgā dzīves vērotāja, Holivudas filmu žurnālista un neskaitāmu romānu autora Anšlava Eglīša romāna un lugas "Bezkaunīgie veči" motīviem. Par to – saruna ar režisoru Gati Šmitu.
- Tikšanās Muzeju naktī
Sestdien, 18. maijā, Latvija jau 20. reizi piedzīvos Muzeju nakti, kas muzejiem, izstāžu zālēm un citām kultūras iestādēm sniedz iespēju pamatīgi noapaļot uz augšu apmeklētības skaitļus, pie reizes atgādinot par savu pastāvēšanu, kas reizēm mūsu valsts kultūrpolitikai, šķiet, ir paslīdējusi garām vai tiek uztverta kā "neizbēgamais ļaunums", jo muzeju taču esot par daudz. Un tāpēc kādam no tiem – Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam, kas tikko nosvinēja 250. jubileju, – var ļaut vienkārši sagrūt.
- "KULTŪRZĪMJU" IZVĒLE
Japāņu māksla Liepājā
- Traka, traka, traka, traka ir pasaule?
Raksta nosaukumā izmantots ievērojamā ASV režisora Stenlija Kreimera filmas nosaukums: "Šī trakā, trakā, trakā, trakā pasaule" ("It’s a Mad, Mad, Mad, Mad World", 1963).
- "KULTŪRZĪMJU" IZVĒLE
Uz skatuves – "Pašnāvnieks"
- Pasniegta Latvijas Literatūras gada balva
30. aprīlī Āgenskalna tirgū ar devīzi "LALIGABA sabalsojas" notika "Latvijas Literatūras gada balvas 2024" pasniegšanas ceremonija, kuras laikā tika noskaidrotas labākās 2023. gadā izdotās grāmatas septiņās kategorijās, sveikti Mūža balvas un speciālbalvu ieguvēji.
- Grāmatu apskats
Lūsija Vērslija, "Karaliene Viktorija: meita, sieva, māte, atraitne". No angļu valodas tulkojusi Līva Kukle. Nataļjas Kugajevskas vāka mākslinieciskais noformējums. "Latvijas Mediji".
- Klusumā dzimstošā mūzika valsts svētkos
Pirms neilga laika sociālajos tīklos pavīdēja attēls ar koncertafišu no 2014. gada.
- Trakonama komēdija
Cerams, ka autori veidos nākamo seriāla sezonu – "Pēcpadomju džinsi", vēlāk – "Neatkarības džinsi".
- "Autors gaida arī tad, ja teātris viņu īpaši negaida"*
Diskusijas, kāpēc Latvijas teātros tik maz iestudē mūsdienu latviešu autoru rakstītās lugas, pamatā ir mūžsenais jautājums, vai dramaturģijai kāds sakars ar literatūru.
- "Agrākie priekšstati vairs nav spēkā"
"Šobrīd rakstu intuitīvi – kad atnāk dzejoļa ideja, tad sajūtu, kādā ritmā gribētu, lai tas skan," teic rakstniece Džena Andersone.
- "Daudzas upes ir sākušas palot"
Pēc ziedošās Latvijas valsts svētku nedēļas laiks tagad iegriezies vairāku saviļņojošu mūzikas notikumu zīmē – ceturtdien, 9. maijā, Lielajā ģildē koncertā "LNSO, Ešenvalds, Bēthovens un Šūmanis" skanēs komponista Ērika Ešenvalda simfonijas "Tā upe sākusi palot" pasaules pirmatskaņojums, ko sniegs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) diriģenta Jāņa Stafecka vadībā.
- Mākslinieka brīvība filmā
Ceļojumu uz Latvijas kinoekrāniem turpina režisores Dzintras Gekas dokumentālā filma "Juris Jurjāns. Septiņas dienas ar gleznošanu, runāšanu, klusēšanu", kas stāsta par mākslinieka esības alkām gleznot līdz mūža galam.
- Vai mums ir tiesības runāt?
Nupat pagājuši valsts svētki, kad godinājām un ar gaišumu sirdī atcerējāmies 1990. gada 4. maiju, kad tika pieņemts vēsturiskais lēmums "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".
- Kopība caur mākslu
Jau ceturto gadu Eiropā vietumis saklausāma jauna iniciatīva "Jaunais Eiropas Bauhaus" – jauna, stratēģiska radoša starpdisciplināra vides, ekonomikas un kultūras ierosme, kas, lai sasniegtu Eiropas Zaļā kursa mērķus, savieno dizainu, ilgtspējību, pieejamību un investīcijas.